Atbildes uz māmiņu jautājumiem par enurēzi

Uz māmiņu jautājumiem par enurēzi atbild RSU Psihosomatikas klīnikas Ārste-rezidente psihoterapeite dr. Dace Jubase.

Pārcelts citā grupiņā, bērns pēkšņi slapina gultiņā..

Situācijas, vides maiņa var ietekmēt šādas problēmas rašanos. Slapināšana gultiņā ir veids, kā bērns parāda, ka viņā ir stress. Vecākiem jārunā ar bērnu emocionālā noskaņā par to, kas ir noticis, lai bērns pats to var saprast. Jāizrunā visu, kas bērnam ir paticis, kas nav paticis dārziņā. Vajag runāt par jūtām! Gaidītos rezultātus tas var nenest uzreiz, bet ar laiku bērna trauksmes sajūta mazinās, jo viņš sajūt emocionālo atbalstu. Arī iekšējā regulācijas sistēma normalizējas, harmonizējas, un dažāda veida traucējumi pazūd.

Lai cik mēs būtu aizņemti savos darbos, jāspēj atrast 15-20 minūtes dienā, lai būtu tiešā emocionālā kontaktā ar bērnu. Kaut vai pirms nakts miedziņa. Ja bērnam ir bijis saspringts dienas gājums, tad labāk nevis pirms miedziņa, bet uzreiz pēc dārziņa jārod laiks parunāties. Te svarīga ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Ja bērns jūt, ka otrs viņā iedziļinās, saprot un atbalsta, uzklausa, viņam trauksmes sajūta mazinās, parādās prieks, interese par daudz ko.

Psihosomatiskās reakcijas, traucējumi rodas no jūtām, ar kurām kaut kādu iemeslu dēļ netiekam galā. Jāapzinās to, kā jūtamies, lai spētu adekvāti pielāgoties, adaptēties jaunajai situācijai, un bērnam ir grūtāk, jo viņš to visu tikai mācās. Un te palīgi var būt tieši vecāki.

Reizēm, esot kopā ar bērnu, mēs paši neapzināmies, kur tieši ir problēma, tāpēc lietderīgi ir doties arī pie ārsta uz konsultāciju, kurš, kā cilvēks no malas, spēj saredzēt problēmas patieso cēloni un atrast tieši konkrētajam bērnam piemērotākos risinājumus.

Visbiežāk bērni vienkārši izaug no šīs problēmas, un tomēr, ir gadījumi, kad ir vajadzīga palīdzība.

3 gadu vecs bērns – katru nakti guļ autiņbiksītēs, jo slapina gultiņā

Katram ir savs attīstības ritms, arī, ja runājam par podiņmācību, un 3 gadu vecumā par enurēzi nevar runāt. Tas, ka 3 gadus vecs bērniņš čurā gultiņā, ir normāli.

Bērnudārzā runāt par enurēzi?

Svarīgi ir saprast, kādi ir ģimenes uzskati attiecībā uz enurēzi. Tā nav slimība, tas ir jāatceras. Ja vecāki to pasniedz kā problēmu, kuru paši risina, tad arī citi to uztvers daudz saprotamāk. Galvenais pašiem neuztvert šo problēmu kā kaut ko riebīgu.

Iedzimtība - vai tai ir kāda nozīme?

Ja abiem vecākiem ir bijušās šādas problēmas, pastāv vismaz 70% iespējamība, ka arī bērnam šādas problēmas ar enurēzi būs.

Māmiņu Klubs