Kad nekas nelīdz cīņā ar enurēzi..

Kāda māmiņa ir izmēģinājusi visu cīņā ar enurēzi: ņēmusi vērā dažādus speciālistu ieteikumus, izmēģināta kalendāra metode un daudz kas cits, bet tik un tā - problēma pastāv. Bērns slapina gultiņā un it kā tajā laikā guļ cieši, bet pārējā laikā viņam tomēr ir trausls miegs, tāpēc viņš dodas gulēt pie vecākiem. Situāciju komentē RSU Psihosomatikas klīnikas Ārste-rezidente psihoterapeite dr. Dace Jubase.

Ko darīt, ja daudz kas jau izmēģināts, bet tomēr slapināšana gultā nebeidzas?

Vecāku izmisums, bezspēcība, kad viss ir izmēģināts ir saprotama. Vecākiem pašiem noteikti vajadzētu saprast, kāda ir vecāku reakcija, kad bērns pie viņiem pa nakti dodas uz gultu.No malas speciālistei šķiet, ka bērnam pietrūkst vecāku emocionālā tuvība. Bieži vien vecāki ļoti bažīgā veidā mēģina būt labi vecāki vai pat ideāli vecāki. Un nav ideālu vecāku, ir tikai gana labi vecāki. Un tie ir vecāki, kuri spēj saprast, ko īsti bērniņš vēlas. Un, iespējams, caur vecāku milzīgo pāraprūpi vecāki aizmirst tieši par emocionālo kontaktu. "Ļaujiet bērnam nākt pie sevis uz gultu, lai viņš iegūst sev nepieciešamo fizisko un emocionālo kontaktu," iesaka speciāliste.

Fiziskais kontakts bērnam ir ļoti nepieciešams, tas viņā rada mieru. Sabučojiet, apskaujiet bērnu – tas rada relaksāciju, mazina trauksmi. Bērns nekad nevar paprasīt par daudz.

Vai četrgadīgs bērns, kurš reizēm pieslapina gultiņu, pieskaitāms pie tiem, kas sirgst ar nakts enurēzi?

Līdz četru piecu gadu vecumam tas ir normāli, tāpēc tā nav nakts enurēze – bērns vienkārši aug un tā var būt. Dažādas sistēmas viņā vēl tikai nostiprinās. Vecākiem svarīgi to neuztvert kā savu vainu. Tā tas vienkārši notiek.

Labā ziņa ir tā, ka var meklēt palīdzību pie:

  • Ģimenes ārsta
  • Neirologa, urologa
  • Psihologa, psihoterapeita

Svarīgi ir savas dusmas par bērna neveiksmi nepārnest uz pašu bērnu. Bērnā tas viss rada mazvērtību. Kauna izjūta jau viņam ir tik un tā pēc katras neveiksmes.

Māmiņu Klubs